Lai mazinātu negatīvo piemēru publiskajā telpā, 1972. gadā Latvijas PSR aizliedza lietot alkoholiskus dzērienus sabiedriskās vietās. Padomju Savienībā alkoholismu apzinājās kā problēmu. Alkoholiķus publiski nosodīja par darba nespēju un alkoholisma nodošanu nākamajām paaudzēm. Mūsdienu psihologi, kas specializējas narkoloģijā, uzskata, ka līdzatkarība, kura veidojas alkoholiķu bērniem, negatīvi ietekmē pašapziņu un individualitāti. Līdzatkarīgiem bērniem nerūp sava labsajūta, bet gan atkarīgais vecāks, bailes un rūpes par viņu. Atkarība ģimenē rada emocionālās traumas un var attīstīties alkoholismā.

Atklātnē, kas brīdina par alkoholisma izraisītajam slimībām, izmantotā ilustrācija publicēta jau 20. gs. sākumā Vācijā. Tās izcelsme, visticamāk, saistīta ar alkoholisma apkarošanas vilni, kas pārņēma Eiropu 19. gs. beigās. Mūsdienās atklātnes vēstījums joprojām ir aktuāls un alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām slimībām, t.sk. kuņģa un zarnu trakta bojājumiem, aknu cirozei. Latvijā, saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, 2020. gadā absolūtā alkohola patēriņš sasniedza 12,1 l uz vienu iedzīvotāju, kas bija augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Dzemdes kakla vēzis ir septītais izplatītākais vēža veids pasaulē. Tā izcelsme ir labi izpētīta. Jau 20. gadsimta beigās vācu virusologs Haralds cur Hausens (Harald zur Hausen) pierādīja, ka cilvēka papilomas vīrusa (CPV) augsta riska paveidi izraisa dzemdes kakla vēzi. Vakcīna pret CVP nonāca apritē 2006. gadā un uzreiz bija pieejama arī Latvijā. Pasaules Veselības Organizācija 2020. gadā izstrādāja trīs ieteikumus dzemdes kakla vēža pilnīgai izskaušanai: vakcinēšanas pret CPV līdz 15 gadu vecumam, regulāra pārbaude reizi 5-10 gados sievietēm no 30 gadu vecuma un medicīniskā palīdzība dzemdes kakla vēža pacientēm.

Jau 20. gadsimta sākumā telpu vēdināšanu un svaigu gaisu ieteica, lai mazinātu slimības, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Svaigs gaiss ir vērtīgs gan saslimstības mazināšanai, gan veselības un pašsajūtas uzlabošanai. Gulēšana pie atvērta loga var uzlabot miegu un kognitīvās spējas pieaugušajiem un bērniem. Mazuļu veselībai īpaši nozīmīgs ir pavadītais laiks dienasgaismā un aktivitātes svaigā gaisā, kas norūda organismu, stiprina imūnsistēmu, rosina interesi par vidi un attīsta ķermeņa motoriku.

Plakātā komiski attēlota prezervatīva evolūcija no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Kā katrā jokā arī šajā slēpjas patiesības grauds, jo materiāli, no kā prezervatīvi izgatavoti, mainījušies līdzi laikam. Senākā rakstiskā liecība par prezervatīvu lietošanu saglabājusies no 1564. gada, tos izgatavoja no auduma un lietoja, lai izsargātos no sifilisa. Gumijas prezervatīvus plaši sāka lietot 19. gs. beigās, bet lateksa - 20. gs. otrajā desmitgadē, lai izsargātos no seksuāli transmisīvajām infekcijām, t.sk. HIV, un nevēlamas grūtniecības.

Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) epidēmijas augstākais rādītājs bija 1995. gadā, kad ar to gada laikā pasaulē inficējās 3,16 miljoni cilvēku. Toreiz pretvīrusa terapijas efektivitāte bija zema un infekcija iznīcināja cilvēka imūnsistēmu 2-12 gadu laikā. Augstākais mirstības rādītājs bija 2004. gadā, kad no AIDS nomira 1,86 miljoni cilvēku. Mūsdienās HIV izplatība pasaulē nav pilnībā apturēta un katru gadu gandrīz 1 miljons cilvēku mirst no AIDS. Joprojām efektīvākie profilakses veidi ir sabiedrības informēšana par pareizu izsargāšanos un prezervatīvu, HIV testu un medikamentu pieejamība.