Atpakaļ

Izstādi pavadošā programma

22.11.2024. - 30.03.2025.

Izstādes “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” pavadošās programmas ietvaros norisinās vairāki plašai auditorijai paredzēti pasākumi – tūres izstādē ar tās radošo komandu, sarunas un tūres ar saistīto jomu speciālistiem, kā arī kinolekcija un performance.

FEBRUĀRIS

Tūre izstādē,
izstādes arhitekte Līva Kreislere
15. februārī plkst. 15.00 

Arhitektes Līva Kreisleres stāstījuma fokusā būs izstādes veidošanas process – laikmeta materialitātes un estētikas izmeklējumi, kuratoriāli-telpiskie lēmumi stāstījuma veidošanā, kā arī dizaina risinājumu un kompromisu rašana komandas darbā. 
Biļetes: 2,70-7,50 EUR, pieejamas lietotnē “Mobilly”. Vietu skaits ierobežots.

Tūre izstādē,
muzeja direktors Kaspars Vanags
22. februārī plkst. 15.00 

Sestdienas pastaiga muzejā kopā ar Kasparu Vanagu ļaus iepazīt muzeju pārmaiņu procesā, kā dos iespēju palūkoties uz Jānim Gleizdam veltīto izstādi kā piemēru muzeja centieniem runāt par veselību starpdisciplināri. 
Biļetes: 2,70-7,50 EUR, pieejamas lietotnē “Mobilly”. Vietu skaits ierobežots.

JANVĀRIS

Kuratoru vadīta tūre izstādē
11. janvārī plkst. 15.00 

Izstādes kuratoru tandēmu veido fotoredaktore un grāmatu sastādītāja Anna Volkova kopā ar fotogrāfu un dzejnieku Vladimiru Svetlovu. Pastaigā pa izstādi kuratori  dalīsies savos atklājumos par fotogrāfa Jāņa Gleizda profesionālo un radošo darbību, kā arī ilgstošo sadarbību ar Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem.
Biļetes: 2,70-7,50 EUR, pieejamas lietotnē “Mobilly”. Vietu skaits ierobežots.

Saruna muzejā “Gleizda fotomāksla ar 21. gs. filtru”,
vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde
18. janvārī plkst. 15.00

Sarunas fokusā būs saskarsmes punkti starp Gleizda ikdienas fotolaboranta darbu un radošo dzīvi kā godalgām bagātam meistaram plaukstošajā Rīgas fotoklubā. Abas vides vienoja sarežģīti tehniskie eksperimenti un zināma aizraušanās ar mākslīgo skaistumu. Gleizds un viņa fotokluba kolēģi bija celmlauži, kuru veidotie akti nodrošināja Latvijas fotomākslas atpazīstamību PSRS līmenī laikā, kad seksualitātes, baudas un ķermeniskuma attēlojumi bija izslēgti no publiskās vides. Tomēr mūsdienās tie kļuvuši par sava veida "neērto mantojumu", kas demonstrē jau novecojušus priekšstatus par dzimtes lomām, nostādot aktīvo "meistaru" pretim pasīvajai "mūzai". Ko šie attēli stāsta par laiku, kad tie tapuši un kā tos interpretēt šodien?
Biļetes: 2,70-7,50 EUR, pieejamas lietotnē “Mobilly”. Vietu skaits ierobežots.

Performance “Fokusējamies uz mīlestību!”
Seksologa Jāņa Zālīša lekcijas rekonstrukcija
ar Jāņa Gleizda diapozitīvu demonstrāciju
25. janvārī plkst. 15.00

1981. gada 99 000 eksemplāros izdoto seksologa Jāņa Zālīša apcerējumu “Mīlestības vārdā” ar Jāņa Gleizda ilustrācijām lasītāji izpirka īsā laika, taču grāmatas otrais izdevums pēc Komunistiskās partijas līderu pavēles tika iznīcināts, atzīstot tās saturu par pornogrāfisku.

Par spīti dzimumdzīves un seksuālās veselības jautājumu zinātniskajam izklāstam, Zālītis kopā ar fotogrāfu radīja grāmatā bezgala poētisku mīlestības tēlu. Zālīti toreiz izsvītroja no publicēšanai atļauto autoru saraksta, bet viņš turpināja uzstāties ar lekcijām, un viņa popularitāte tikai pieauga.

Performance būs mēģinājums kopā ar mākslinieku Tomu Auniņu izprast Zālīša idejas par radošo un seksuālo spēju saistību cilvēkā, atskaņojot lekciju “Par ģimenes dzīves erotizāciju” un demonstrējot Gleizda krāsainos diapozitīvus. Performancē vērosim, kā iedarbojas Jāņa Zālīša metodes un kā tās uztver mūsdienu skatītāji.

Dramaturģe Nellija Visocka, kurators Vladimirs Svetlovs, producente Jevgeņija Šermeņeva.

Informējam, ka performances laikā tiks veikts videoieraksts. Piedaloties tajā, skatītājs piekrīt ierakstam un tā publicēšanai.

Biļetes pieejamas bezrindas.lv: 16-18 EUR. Vietu skaits ierobežots.

Kinolekcija "Mediķa tēls latviešu kino", 
kino vēsturniece Kristīne Matīsa, režisore
Alise Zariņa, kino kritiķe Dace Čaure
30. janvārī plkst. 17.30 

Sadarbībā ar tiešsaistes žurnālu “Kino Raksti” muzejā norisināsies kinolekcija un saruna par mediķa tēlu padomju un mūsdienu latviešu spēlfilmās. Padomju zinātnes sasniegumu propagandā plaši tika izmantots ģēnija tēls – ārsti tika atveidoti kā cēli, neievainojami un mirstīgajiem pāri-stāvoši. Tas atklājas arī Jāņa Gleizda fotogrāfijās, kas ataino baltos uzsvārčos tērptos mediķus (parasti – vīriešus) lūkojamies pāri anonīmiem  pacientiem.

Kinolekcijā skaidrosim, vai šādas pašas pazīmes atbilst arī mūsdienu latviešu kino veidotajiem mediķu tēliem un kādas atšķirības pastāv starp ārstu un medmāsu atveidojumu. Stāstījumu papildinās fragmenti no filmām.

Aplūkojamās filmas: “Diena bez vakara” (1961), “Ezera sonāte” (1976), “Carmen Horrendum” (1989), “Noktirne” (1966), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Šīs bīstamās balkona durvis” (1976), “Mātes piens” (2023) u.c. Kinolekcijā piedāvāsim arī ekskluzīvu ieskatu Alises Zariņas jaunākajā filmā "Nospiedumi" (2025), kam pirmizrāde paredzēta šī gada nogalē.

Dalība pasākumā ir bez maksas.

Pieejamība muzejā

Plānojot dalību kuratoru tūrē un sarunā muzejā, lūdzam ņemt vērā, ka izstādes telpas atrodas ēkas 3. stāvā, kur pagaidām diemžēl nav iespējams nodrošināt piekļuvi ar liftu apmeklētājiem ar kustību traucējumiem. Savukārt performance un kinolekcija norisināsies Konferenču zālē 1. stāvā, kas ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Plašāka informācija par pieejamību muzejā. Darām zināmu, ka izstādē iekļautajos materiālos atainots kailums un ķirurģiskas manipulācijas.

Izstāde “Gleizds, šķēres, papīrīt’s”

Izstāde veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu saistībai ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā, vienotā stāstā savijot tādas tēmas kā nespēja un padomju erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie soļi pretim citādākā pieņemšanai.

Izstādē aplūkojama fotogrāfa Jāņa Gleizda darbība 1970. un 80. gados, īpaši izceļot ilgstošo sadarbību starp mākslinieku un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Laikā, kad oficiālajai mākslas videi bija jāatbilst padomju valsts diktātam, “mākslās neskolotais” institūta fotolaborants Gleizds un savos eksperimentos visnotaļ radošie mediķi izstrādāja estētiskos principus, lai ar inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļautu erotiskajai fantāzijai piešķirt padomju pilsoņa ideoliģizētajam ķermenim gaismas auras ieskautas dzimumpazīmes.