Lai izzinātu cilvēka ķermeni un veselību, antīkās pasaules ārsts un filozofs Galēns (ap 129-216) ārstēja gan valdniekus, gan gladiatorus un veica pat pērtiķu vivisekcijas. Ārsta pieredze atspoguļota viņa traktātos. Līdz mūsdienām saglabājušies 110 viņa teksti, daži no tiem fragmentāri. Astotajam Galēna darbu izdevumam veikti jauni seno tekstu tulkojumi no grieķu valodas. To veido septiņas tematiskās daļas: anatomija un fizioloģija, higiēna, etioloģija, semiotika, farmācija, medicīnas instrumenti, terapija. Galēna darbi izmantoti Eiropas medicīnas skolās līdz pat 17. gadsimtam.

Sengrieķu ārsts Hipokrats (460- 370 p.m.ē.) ir viens no nozīmīgākajiem ārstiem medicīnas vēsturē. Hipokrata atziņas ir ietekmīgākais un izplatītākais hipokratisko rakstu krājuma darbs, kas atkārtoti tulkots un citēts. Jau 1.gs. par Hipokrāta traktātiem rakstīja Nērona ārsts Erotiāns, bet 2. gs. sengrieķu ārsts Galēns, kurš uzskatīja, ka atziņas veidojis pats Hipokrats mūža nogalē, kā savu zināšanu apkopojumu. Grāmatā izlasāmi 412 īsi padomi par slimību diagnostiku un ārstēšanu, par ārsta darba ētiku. Medicīnas studenti Eiropā Hipokrata atziņas apguva gadsimtiem ilgi.

Franču ķirurgs Andrē Levrets (1703-1780) specializējās dzemdniecībā un bija ļoti pieprasīts ārsts, kurš pieņēma dzemdības arī Francijas galmā. Grāmatu veido 1530 tēzes par dzemdniecības metodēm, sarežģītu dzemdību pieņemšanu un instrumentiem. Būdams ķirurgs, Levrets uzskatīja, ka dzemdniecības un ķirurģijas attīstība ir cieši saistītas. Šis izdevums piedzīvojis divus ugunsgrēkus. Sākotnēji grāmata atradās Rīgas Praktizējošo ārstu biedrībā, kuras telpas dega 1941. gadā. Pauls Stradiņš grāmatu pārvietoja uz Republikānisko klīnisko slimnīcu, kurā ugunsgrēks izcēlās 1949. gadā.

Filozofs un advokāts Žans Bodēns (1530-1596) dzīvoja laikā, kad Francijā notika raganu prāvas. Autors nosodīja maģiju un vērsās pret vilkačiem un raganām, savas apsūdzības pamatoja Vecajā Derībā un uzskatīja, ka raganas apdraud valstiskumu, jo valsts ir veidota pēc Dieva likumiem. Nosodot raganas, Bodēns kritizē arī renesanses misticisma ietekmi 16. gadsimta filozofiskajā un sabiedriskajā domā. Raganu prāvas Eiropā turpinājās līdz 18. gadsimtam.

Hieronīms Boks (1498-1554) bija vācu botāniķis, ārsts un mācītājs. Grāmata rakstīta, lai sniegtu informāciju par 700 16. gs. Vācijā atrodamajiem ārstniecības augiem un to lietojumu. H. Boks augu aprakstus veidoja pēc novērojumiem dabā, kas atšķīrās no viduslaiku augu klasifikācijas. Grāmatu pirmo reizi izdeva 1539. gadā bez attēliem, taču turpmākie izdevumi bija ilustrēti. Šajā izdevumā ir vairāk nekā 500 augu ilustrācijas, kuras veidojis renesanses mākslinieks Dāvids Kandels [David Kandel]. Tajās redzami ne tikai augi, bet arī to pielietojums.

Grāmata ir pirmais detalizēti ilustrētais darbs botānikā. Tajā astoņos sējumos attēloti 1025 Eiropā un arī citur pasaulē 18. gadsimta pirmajā pusē atpazīti augi, kuri sakārtoti alfabētiskā secībā. Augu aprakstus veidojuši četri dažādi autori, no kuriem īpašu ieguldījumu sniedzis vācu aptiekārs un farmaceits Johans Vilhelms Veinmans (1683-1741). Vairāk nekā pusi no grāmatā aprakstītajiem augiem ilustrējis vācu mākslinieks un dārznieks Georgs Dionīsijs Erets [Georg Dionysius Ehret].

Flāmu ārsts Andreass Vezālijs (1514-1564) bija cilvēka anatomijas pamatlicējs. Grāmata balstīta Vezālija lekcijās par cilvēka ķermeņa uzbūvi, kuras viņš lasīja Padujas Universitātē, pirms kļuva par imperatora Kārļa V galma ārstu. Vezālijs bija pirmais ārsts, kurš pats veica publiskas cilvēka līķa sekcijas, tāpēc grāmatā apkopotās atziņas kļuva ļoti nozīmīgas anatomijas vēsturē. Grāmatā ir renesanses mākslinieku radītas, precīzas anatomiskas ilustrācijas, kuras vairākus gadsimtus kalpoja par lielisku uzskates līdzekli ārstiem.