Dažādu slimību diagnostika un atbilstoša to ārstēšana kļuva iespējama, kad ieguva serumu - slimību pārslimojušu dzīvnieku asins šķidro daļu. Vācu kara ārsts Emīls fon Bērings 1901. gadā saņēma Nobela prēmiju par darbu pie difterijas seruma terapijas izstrādes. Šī terapija radīja tūlītēju imunitāti pret difterijas izraisītāja veidoto toksīnu un ārstēja no nāvējošās slimības. Difterijas antitoksīnu iekļāva Pasaules Veselības Organizācijas pirmajā, 1977. gadā izveidotajā Neaizstājamo medikamentu sarakstā. Arī vakcīnas, kas pasargā no difterijas, satur antitoksīnu.

Pagājušā gadsimta pirmajā desmitgadē, pēc daudziem eksperimentiem, vācu ārstam un ķīmiķim Paulam Ērliham [Paul Erlich] izdevās sintezēt pirmo efektīvo medikamentu sifilisa ārstēšanai - “Salvarsan”. Gadu pēc šī atklājuma dermatoveneralogs Pēteris Sniķeris to jau lietoja sifilisa pacientu ārstēšanā Latvijā. "Salvarsan" bija arī mūsdienu antibiotiku priekštecis un savu popularitāti saglabāja līdz pat penicilīna atklāšanai. Diemžēl “Salvarsan” lietošana bija sāpīga, radīja smagas blaknes un pat dzīvības draudus, tādēļ tas tika izņemts no aprites. “Myo-Salvarsan” bija šī medikamenta uzlabots paveids, kas injicējot neizraisīja ne sāpes, ne audu atmiršanu, taču citas smagās blaknes joprojām saglabājās.

Vairāk nekā pusei antibiotiku, kuras izgatavoja Padomju Savienībā ap pagājušā gadsimta vidu, tehnoloģijas bija izstrādātas Rīgas medicīnas preparātu rūpnīcā. Rīgā ražoja antibiotikas, piemēram, kristāliskā kālija un nātrija penicilīna sāļus, fenoksipenicilīnu, nistatīnu, grizeofulvīnu, oleandomicīnu, meticilīnu, oksacilīnu. “Bicillinum Forte” bija viens no rūpnīcas ražotajiem medikamentiem, trīs penicilīna sāļu maisījums, ko lietoja infekciju gadījumos. Tas tika nozīmēts, kad slimības izraisītājs bija jutīgs pret penicilīnu. Lielās devās “Bicillinum Forte” nozīmēja arī sifilisa ārstēšanai.

“Larifans” ir imūnmodulators jeb preparāts, kas izraisa izmaiņas imūnsistēmā. Medikaments iedarbojas uz zīdītāju pretvīrusu proteīnu - interferonu, veicinot dabisku organisma aizsardzību. Zāles ir izstrādātas ap 1980. gadu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā, ārstes Gunas Feldmanes vadībā. 1997. gadā G. Feldmane nodibināja SIA “Larifāns” un pārņēma ražošanu, piedāvājot zāles dažādās formās, kā arī izmantojot kosmētikas produktu ražošanā un pat konfektēs pret kakla sāpēm. 2014. gadā SIA “Larifāns” saņēma Eksporta un inovācijas balvu kategorijā “Inovatīvākais produkts”. Latvijā ražotajam preparātam ir pierādīta efektivitāte arī Covid-19 apkarošanā.

19. gadsimta sākumā no vītola ekstrakta, ko locītavu sāpju remdēšanai lietoja jau senie šumeri un ēģiptieši, ieguva salicīnu. Viela tika nozīmēta drudža ārstēšanai slimniekiem ar reimatismu, taču tā bieži izraisīja vemšanu un kuņģa krampjus. Vācu ķīmiķis Fēliks Hofmans [Felix Hoffmann] to pārveidoja par vieglāk panesamu preparātu - acetilsalicilskābi un “Bayer” radīja zīmolu “Aspirin”. 19.-20. gadsimta mijā “Aspirin” sāka pārdot aptiekās un 1915. gadā tas kļuva par pirmo masveidā ražoto sintētisko bezrecepšu medikamentu. 1950. gadā medikaments iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā visbiežāk pārdotais pretsāpju līdzeklis.

1964. gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta aspirante Regīna Žuka, profesora Solomona Hillera vadībā, sintezēja tegafūru. Jaunā viela bija iedarbīgāka un mazāk toksiska nekā ASV jau pieejamajās pretvēža zālēs lietotais 5-fluoruracils. Pēc diviem gadiem tika izstrādāta tehnoloģija pretvēža medikamenta “Ftorafūra” iegūšanai un vēlāk saņemta atļauja lietošanai klīnikā. 1972. gadā “Ftorafūru” eksportēja uz Japānu un pēc septiņiem gadiem tas bija reģistrēts jau 15 pasaules valstīs. Mūsdienās to lieto kuņģa, zarnu trakta un krūts vēža ārstēšanai Āzijā, Eiropā, Dienvidāfrikā, Centrālajā un Dienvidamerikā.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Ivars Kalviņš 1976. gadā atklāja meldonija dihidrātu un turpmākie institūta pētījumi apliecināja, ka tas uzlabo šūnu vielmaiņu sirds slimību pacientiem. Meldonijs Latvijā pazīstams ar farmācijas uzņēmuma „Grindeks” zīmolu “Mildronāts”, kas 2000. gadā kā kardioprotektors iekļauts Latvijas Zāļu reģistrā. To lieto, piemēram, sirds mazspējas, trombu veidošanās un intensīvas fiziskas slodzes gadījumos. 2016. gadā Pasaules Antidopinga aģentūra medikamentu atzina par dopinga vielu. “Grindeks” šo atzinumu ir apstrīdējis vienpusēji veiktās izpētes dēļ.