- Iļjas Mečņikova portrets. Olga Mečņikova. Parīze. 1912. Audekls, eļļa. 73 x 60 cm. PSMVM krājums: 6491 A. Foto: Toms MajorsUkrainā dzimušais Iļja Mečņikovs (1845 – 1916) bija slavens biologs, kas attīstīja dzīvnieku radniecības un salīdzinošās embrioloģijas izpētes jomas. Lielāko ievērību viņš izpelnījās, kad atklāja, ka baltās asins šūnas iznīcina slimības izraisošas sīkbūtnes, un izveidoja fagocitozes teoriju par iekaisumu kā organisma aizsardzības reakciju. Līdztekus pētnieciskajam darbam medicīnā un bioloģijā, viņš publicēja filozofiskas ievirzes rakstus, lai popularizētu savus zinātniskos uzskatus. Par imunitātes pētījumiem 1908. gadā I. Mečņikovam piešķīra Nobela prēmiju.
- Iļjas Mečņikova matu paraugi. 1906-1915. Petrī trauka diametrs: 10,5 cm. Cilvēka mati, stikls, papīrs. PSMVM krājums: 6481/1 A, 6481/4 A, 6481/6-9 A, 6481/14 A, 6481/17-18 A, 6481/21-22 A, 6481/24 A . Foto: Didzis GrodzsIļja Mečņikovs mūža nogalē pievērsās novecošanās izpētei un 15 pēdējos dzīves gadus regulāri vāca savu matu šķipsnu paraugus. Pētot dažādas novecošanas pazīmes, viņš secināja, ka organisms savus aktīvos audus - muskuļus, dziedzerus - iznīcina un aizstāj ar neaktīviem audiem, piemēram, taukiem un saistaudiem. Izvirzījis hipotēzi, ka novecošanās cēlonis ir organisma ilgstoša pašsaindēšanās, viņš meklēja līdzekļus tās novēršanai. Lai gan viņa laikabiedriem radās viedoklis, ka Mečņikovs meklē jaunības eliksīru, zinātnieks to noliedza. Pētnieks bija pārliecināts, ka cilvēka dzīves ilgumam būtu jāsasniedz vismaz 150 gadi un organisma novecošanās ir jāuztver kā ārstējama slimība.
- Pārtikas produkta iepakojums ar uzrakstu krievu valodā “Кефирныя Лепешки Фридриха Лейцмань” [Fridriha Leicmana kefīra plācenīši]. Izgatavots Krievijas uzņēmumā “A. Žako”. Maskava. 20. gs. pirmā desmitgade. Metāls. 7,5 x 11,2 x 1 cm. PSMVM krājums: MVM 38188 LA 16115. Foto: Didzis Grodzs1890. gadā Iļja Mečņikovs uzsāka darbu Luija Pastēra vadītajā institūtā Parīzē. Pētot sīkbūtņu ietekmi uz cilvēka ķermeni, viņš novēroja, ka pūšanas procesi zarnās ir nelabvēlīgi cilvēka organismam. Lai mazinātu zarnu iekaisuma procesu veidošanos, Mečņikovs aicināja uzturā lietot pienskābi veidojošas baktērijas B.bulgaricus saturošus produktus. Pētnieks bija novērojis, ka Bulgārijā, kur tradicionāli uzturā lietoja rūgušpienu, cilvēkiem bija ilgāks mūžs. Arī Mečņikovs pats 18 gadus regulāri lietoja uzturā skābpiena produktus un nodzīvoja aptuveni 20 gadus garāku mūžu nekā viņa tuvākie radinieki.
- Uztura bagātinātājs “Comprimes de Lactobacilline” iepakojumā ar uzrakstu franču valodā. Francijas uzņēmums “Le Ferment”. Parīze. 20. gs. sākums. Metāls. 10,2 x 4,8 x 1,6h cm. PSMVM krājums: MVMp 24955 LZ 6488. Foto: Didzis Grodzs1904. gada publiskajā lekcijā Parīzē Iļja Mečņikovs uzsvēra, ka novecošanos izraisa mikroorganismi, kas veicina pūšanas procesus zarnās. Lai pagarinātu dzīvi, viņš ieteica uzturā lietot novārītus dārzeņus un skābpiena produktus. Avīzes labprāt publicēja Mečņikova uztura ieteikumus un tie iemantoja milzīgu popularitāti. Pēc Nobela prēmijas saņemšanas 1908. gadā Mečņikova ieteikto produktu popularitāte arvien pieauga un jogurts joprojām tiek uzskatīts par veselīgas diētas sastāvdaļu.
Atpakaļ
Iļjas Mečņikova memoriālie priekšmeti
Slavenā krievu biologa Iļjas Mečņikova (1845-1916) kolekcijas pamatu izveidoja viņa atraitne Olga Mečņikova (1858-1944), pēc vīra nāves apkopojot vīra zinātnisko mantojumu. Viņa meklēja iespēju, kā to padarīt pieejamu gan zinātniekiem, gan plašākai sabiedrībai, līdz 20. gs. 20. gados kolekcijas lielākā daļa nonāca Maskavā, kur 1926. gadā tapa pirmais I. Mečņikova muzejs.
20. gs. 60. gadu otrajā pusē, kad muzeja darbība tika izbeigta, kolekciju sadalīja un 1975. gadā neliela tās daļa, t.sk., I. Mečņikovam piešķirtie apbalvojumi, kā arī Nobela medaļa un dažādi memoriālie priekšmeti, nonāca Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā.
Iļjas Mečņikova portrets. Olga Mečņikova. Parīze. 1912. Audekls, eļļa. 73 x 60 cm. PSMVM krājums: 6491 A. Foto: Toms Majors
Iļjas Mečņikova matu paraugi. 1906-1915. Petrī trauka diametrs: 10,5 cm. Cilvēka mati, stikls, papīrs. PSMVM krājums: 6481/1 A, 6481/4 A, 6481/6-9 A, 6481/14 A, 6481/17-18 A, 6481/21-22 A, 6481/24 A . Foto: Didzis Grodzs
Pārtikas produkta iepakojums ar uzrakstu krievu valodā “Кефирныя Лепешки Фридриха Лейцмань” [Fridriha Leicmana kefīra plācenīši]. Izgatavots Krievijas uzņēmumā “A. Žako”. Maskava. 20. gs. pirmā desmitgade. Metāls. 7,5 x 11,2 x 1 cm. PSMVM krājums: MVM 38188 LA 16115. Foto: Didzis Grodzs