Vakcīnu piegāde Eiropas Savienībā 2020. gada nogalē izvērtās par plaša mēroga loģistikas operāciju. Pfizer un BioNTech izstrādāto “Comirnaty” vakcīnu kravu piegādāja Latvijai sestdien, 26. decembra rītā. Pirmajā piegādē Valsts asinsdonoru centrs saņēma 9750 devas, kuras nodrošināja 4875 veselības aprūpes darbinieku pilnu vakcināciju. Vakcīnas bija jāuzglabā ļoti zemā temperatūrā, vismaz - 75C°, tādēļ piegādes laikā tām veica rūpīgu temperatūras kontroli. Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) sertificētās augstas drošības kravas plombas aizsargāja vakcīnas pret vandalismu un zādzību.

Eiropa bija viena no Covid-19 vissmagāk skartajām pasaules daļām. Ceturtā vakcīna, ko Eiropas Zāļu aģentūra atļāva lietot vakcinēšanai Eiropas Savienībā, bija “Jcovden”, iepriekš - “COVID-19 Vaccine Janssen”. Tā bija veidota, lietojot jau zināmas vīrusa vektora tehnoloģijas, kā arī vieglāk uzglabājama un transportējama. Turklāt pietika tikai ar vienu devu, lai veiktu pilnu vakcināciju. Šai vakcīnai ir zemāka efektivitāte salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienībā lietotajām vakcīnām un piemīt vairākas veselību apdraudošas blakusparādības, piemēram, asins trombu veidošanās. Latvijā “Jcovden” vakcīna vairs netiek lietota.

Kad 2020. gada nogalē Latvijai piegādāja pirmo vakcīnu kravu, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs un Lielbritānijā bija atklāti vairāk nekā 16 miljoni Covid-19 inficēšanās gadījumi un miruši 403 tūkstoši cilvēku. Toreiz, lai glābtu dzīvības un ārstētu pacientus ar smagām komplikācijām, ārsti izmantoja Covid-19 plazmu, kas bija iegūta no pārslimojošu pacientu asinīm. Antivielas saturošo plazmu lietoja ar mērķi aizsargāt pacientus akūtajā saslimšanas fāzē un radīt pasīvo imunitāti. Plazmas lietošana radīja vien nelielu ārstējošu efektu, tāpēc 2021. gadā Pasaules Veselības organizācija ieteica to nelietot ārstēšanā.

Valsts pārvaldes organizācijas izstrādāja vadlīnijas un noteica prasības Covid-19 novēršanai. Līdz ar pandēmijas stāvokļa izsludināšanu, tika ieviesti saslimšanas risku mazinoši pasākumi. Tie būtiski ietekmēja plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, darbu, mācības un ceļošanu. Sabiedriskajā transportā samazināja pārvadāto pasažieru skaitu un ieviesa vakcinācijas sertifikātu kontroli. Lai arī šis plakāts aicināja uz vienotību, citi pretrunīgāki vai nepietiekami komunicēti ierobežojumi raisīja sabiedrības šķelšanos un neuzticēšanos valdības lēmumiem. Covid-19 ārkārtas stāvokļa atcelšanas brīdī sabiedrības veselību un aizsardzību nodrošināja 69,20 % vakcinēto Latvijas pilsoņu.